Pēc avārijas persona, kurai ir visvairāk ko zaudēt no jūsu prasības, bieži vien ir tā, kura to vada. Tā ir nepatīkama patiesība par diviem ceļiem, ar kuriem saskaras lielākā daļa autovadītāju, kad evakuators ir aizbraucis: pats iesniegt prasību vai nodot stūri apdrošināšanas sabiedrībai un cerēt, ka viņi aizvedīs automašīnu uz vietu, kur jūs vēlētos nokļūt.
Abi maršruti tiek pārdoti kā neitrāli. Neviens no tiem tāds nav. Katrs no tiem maina spiedienu, dokumentāciju un izmaksu veidos, kas neparādās nedēļām ilgi, līdz tiek saņemts piedāvājums un jūs esat spiests izlemt, vai parakstīt līgumu.
Pirmās 48 stundas atalgojiet procesu vadošo personu
Pirmajās divās dienās iesniedziet savu atlīdzības pieteikumu, un jūs kontrolējat stāstu. Jūs uzņemat vēlamās fotogrāfijas. Jūs iegūstat liecinieku numurus, pirms cilvēki izklīst. Jūs pierakstāt otra vadītāja teikto, pirms viņam ērti pasliktinās atmiņa. Jūsu apdrošinātājs neierodas notikuma vietā. Viņi atbild uz telefona zvanu, reģistrē to sistēmā un piešķir lietas numuru.
Šī atšķirība ir svarīga. Pierādījumi, kas izlemj par atlīdzības pieprasījumu, gandrīz vienmēr tiek apkopoti pirmajā stundā, nevis pirmajā mēnesī. Nozares vadlīnijas par iesniegšanas kārtību pat iesaka autovadītājiem piezvanīt savam apdrošinātājam no notikuma vietas, kas tikai uzsver, cik daudz braucienu tiek iekļauti tajā, ko jūs uzreiz apdrošināt.
Tāpēc pat autovadītājiem, kuri plāno iesniegt failu savam apdrošinātājam, vajadzētu uztvert šīs agrās stundas kā savu darbu. Fotografējiet visu. Pierakstiet laika apstākļus. Saglabājiet videoreģistratora ierakstu, pirms tas tiek pārrakstīts.
Vidējās nedēļas atalgo apdrošinātāja mašīnu
Kad sākotnējie putekļi nosēžas, priekšrocība mainās. Apdrošinātājiem ir eksperti, medicīniskie recenzenti un programmatūra, kas aprēķina, cik lielai atlīdzības prasībai, piemēram, jūsu prasībai, "vajadzētu" būt apmaksātai. Jums ir ikdienas darbs un ķermenis, kas sāp. Risinot sarunas patstāvīgi, jūs sastapsieties ar cilvēkiem, kuri to dara tūkstošiem reižu gadā.
Šeit “dari pats” pieeja zaudē savu pozīcijas. Regulētājs nav rupjš. Viņš ir patīkams. Viņš jautā, kā jūties, vai esi atgriezies darbā, vai sāpes “mazinās”.
Katra atbilde tiek reģistrēta. Katrs nejaušais “Man viss ir kārtībā” kļūst par rindkopu, kas samazina jūsu norēķinu summu.
Nopietni ievainojumi Pārtrauc DIY matemātiku
Persona, kurai sāp kakls un kura pāriet nedēļas laikā, ir ļoti piemērota, lai tiktu galā pašam. Avārija, kuras dēļ nepieciešama operācija, jāatlaiž darbs vai diagnoze, kas nepārtraukti mainās, nav piemērota. Iemesls nav sarežģītība pati par sevi. Iemesls ir tāds, ka avārijas alkohola reibumā un lielā ātrumā rada traumas, kuru pilnas izmaksas kļūst zināmas tikai mēnešus vēlāk, un, tiklīdz esat parakstījis atbrīvojumu, lietu vairs nevar atvērt atkārtoti.
Federālie avāriju dati rāda, cik bieži šie smagie gadījumi parādās uz parastajiem ceļiem. No alkohola reibumā bojāgājušajiem federālajā ziņojumā konstatēts, ka 67 procenti bija saistīti ar autovadītāju, kura asinīs koncentrācija asinīs bija 15 vai augstāka, kas ir aptuveni divreiz vairāk nekā atļautais limits.
Tās nav nelielas sadursmes. Visvairāk nožēlo priekšlaicīgu nokārtošanu tieši cietušie autovadītāji, kas iesaistīti šādās lietās.
Izmantojiet darbam piemērotu rīku
Neviena no pieejām nav universāli pareiza. Prasības pieteikšana pašam ir reāla iespēja, un vairumā nelielu avāriju tā ir saprātīgākā. Ieradums, kas liek cilvēkiem paklupt, ir izturēties pret nopietnu traumu kā pret nelielu traumu, jo sākumā dokumenti šķiet vienādi. Tas tā nepaliek.
Ja jūs šobrīd pieņemat lēmumu, šeit ir kontrolsaraksts: cik pārliecināts jūs esat par traumas pilno apmēru un cik lielā mērā jūsu skaitlis atšķiras no apdrošinātāja skaitļa? Ja abas atbildes ir "ļoti", veiciet to pats.
Ja kāds no šiem apgalvojumiem "patiesībā nav" atbilstošs, pirms jebkādu dokumentu parakstīšanas varētu būt vērts parunāt ar autoavāriju advokātu .